106953

Erasmus + Horvātijā
15.05.2019


      
      Sestdienas rītā projekta dalībnieki satikās Vukovaras ekonomikas skolā, kur viņus sveica skolas direktore un skolēni ar priekšnesumiem. Pēc tam jaunieši prezentēja savu valsti, skolu un demonstrēja video par saviem talantiem. Vēlāk sekoja saliedēšanās spēles, kurās projekta dalībnieki iepazina labāk viens otru. Pēcpusdienā jaunieši darbojās radošajās darbnīcās, zīmējot un stādot košumkrūmus. Pa to laiku skolotāji izvērtēja padarīto un plānoja turpmāko darbu.
Otrā projekta diena sākās ar Vukovaras kultūras un vēstures Muzeja Vučedol apmeklējumu. Tālāk devāmies uz slimnīcu, kurā iepazinām Horvātijas neseno vēsturi: horvātu – serbu karu deviņdesmitajos gados. Slimnīcā ir izveidota ekspozīcija, kas stāsta par horvātu tautas traģisko likteni. Kara laikā Vukovara trīs mēnešu atradās ielenkumā, par to vēl joprojām atgādina daudzu ēku ārējās fasādes.
Pēc tam jaunieši daudznacionālās grupās iepazina Vukovaru, orientējoties pilsētā ar kartes palīdzību un meklējot dažādus objektus. Dienas noslēgumā visi projekta dalībnieki devās izbraukumā ar kuģīti pa Donavu un baudīja skaistās ainavas.
Trešās projekta dienas rītā apmeklējām dabas parku Kopački rit. Apmeklējuma sākumā tika demonstrēta filma par parka floru un faunu. Pēc tam parku apskatījām, staigājot pa koka laipām un braucot ar kuģīti. Diemžēl laika apstākļi mūs nelutināja, bet kā mierinājuma balva – mums paveicās redzēt balto ērgli.
      Tālāk mūsu ceļš veda uz Barjanska kuča, kas ir brīvdabas muzejs, kurā bija iespēja apskatīt senās horvātu ēkas un baudīt nacionālo maltīti. Dienas noslēgumā projekta dalībniekiem Osijekā bija iespēja iegādāties suvenīrus un dāvanas mājiniekiem.
Otrdienas rītā apmeklējām, Vukovaras pilsētas domi, kur projekta dalībniekus uzņēma domes priekšsēdētāja vietniece. Tikšanās laikā stāstījām par projekta aktualitātēm un uzzinājām vairāk par pilsētas attīstības tendencēm. Tikšanās plaši tika atspoguļota vietējā presē un televīzijā.
Dienas turpinājumā jaunieši apmeklēja mācību stundas un piedalījās darbnīcā par sociālo darbu pašvaldībā un jauniešu iesaisti tajā. Pēcpusdienā noslēguma pasākumā atskatījāmies uz projekta dienās piedzīvoto un paveikto, katras valsts delegācija demonstrēja kādu talantu. Mūsu valsti pārstāvēja Patrīcija Spale ar savu skaisto dziedājumu. Jaunieši kopā ar viņu viesģimeņu drauguem savas zināšanas demonstrēja intelektuālā viktorīnā. Mūsu skolas skolēni un viņu draugi ieguva pirmo vietu un saņēma piemiņas balvas. Trešdien devāmies garajā mājupceļā.
Jauniešu atsauksmes:
      Gvido: Pirms brauciena satraucies tā īsti nebiju, jo esmu diezgan sociāls cilvēks, taču uztrauca tas, kā sarunāšos ar ģimeni, pie kuras braukšu, jo klasesbiedri teica, ka tas cilvēks angļu valodu neprot. Vēl biju nedaudz sašutis par to, ka nebūsim pie jūras, taču tas bija tikai neliels sīkums, jo to kompensēja tas, ka bijām pilsētā, kura ļoti cieta Horvātu - Serbu karā, tādejādi redzot un jūtot sekas. Projekta laikā uzzināju, kā citas tautas attiecas pret savām ģimenēm, ieguvu jaunus draugus un labi pavadīju laiku. Ļoti patika Horvātu dāsnums un ļoooooti garšīgais ēdiens.
      Samanta: Uzzinot, ka man būs jābrauc uz Horvātiju, es ļoti sabēdājos un negribēju braukt. Vecāki un skolotāja teica, ka man ir obligāti jābrauc un es ar to samierinājos. Mēnesi pirms braukšanas man uzrakstīja puisis, pie kura dzīvošu Horvātijā. Uzzinot, ka palieku pie puiša, es vēl vairāk negribēju braukt, bet, ar laiku viņu iepazīstot, sapratu, ka mums ir daudz kopīga un mani vairs neuztrauca fakts, ka man jādzīvo ar zēnu.
Aizbraucot uz Horvātiju, sapratu, ka nedēļa paies ļoti jautri un ātri. Es satiku ļoti daudz jaukus, aktīvus, smieklīgus un interesantus cilvēkus, ar kuriem pavadīju neaizmirstamu nedēļu. Sapratu, ka manam uztraukumam brauciena sākumā nebija pamata un izbaudīju šo neaizmirstamo nedēļu tik labi, cik vien bija iespējams. Ja man šāda iespēja dzīvē gadītos vēlreiz, es to izmantotu neaizdomājoties. Visas piedzīvotās emocijas un atgadījumi - tādas lietas dzīvē negadās bieži.
      Patrīcija: Pirms brauciena uz Horvātiju biju ārprātīgi uztraukusies. Baidījos par to, ka nesapratīšos ar citiem, jo manas valodas zināšanas ir ne pārāk labas. Aizbraucot, sapratu, ka izvēles nerunāt nav, tāpēc runāju, kā mācēju un izbaudīju laiku. Laiks Horvātijā paskrēja ļoti ātri. Mēs ieguvām jaunus draugus no citām valstīm, iepazinām Horvātiju un tās vēsturi. Man ļoti patika projektā pavadītais laiks, ja būtu iespēja aizbraukt vēlreiz, es to noteikti izmantotu!
      Filips: Kad pirmoreiz paziņoja par šādu iespēju, es biju patīkami pārsteigts. Mani ļoti interesē ģeogrāfija un vēsture, tāpēc labprāt piekritu. Pirms brauciena sazinājos ar kādu horvātu, pie kura man bija jādzīvo. Pēc viņa teiktā sapratu, ka arī vienaudži, kas mūs uzņems, darīs visu, lai būtu interesanti. Pirms brauciena biju noskaņojies iegūt jaunus draugus.
Jau pirmajā satikšanās dienā satiku un aprunājos ar vienaudžiem no citām valstīm. Centos būt sabiedrisks, un meklēju citus, kuri tādi bija. Otrā diena bija kā oficiālā iepazīšanās, kur katras valsts pārstāvji prezentēja sevi un savu valsti. Daži angliski daži vāciski, un tomēr centāmies viens otru saprast. Patiesībā tā arī bija galvenā daļa, kas turpinājās visu atlikušo projektu. Ne velti projekta nosaukuma tulkojums ir “tiltu būvēšana”. Projekta laikā apskatījām daudzas vietas Vukovaras pilsētas apkārtnē, tomēr visvairāk atmiņā palika neoficiālās tikšanās un iepazīšanās ar vienaudžiem. 
Mājās doties tiešām negribējās. Pat nebiju iepazinies ar visiem jauniešiem, kad jau nomāca apziņa, ka visticamāk viens otru redzam pēdējo reizi. Mēs sadabūjām viens otra kontaktus sociālajos tīklos. Patiesībā joprojām turpinu sazināties ar meiteni no Polijas. Domāju, ka viņa ir arī tā, kas man visvairāk patika visā šajā projektā.
Šī bija lieliska iespēja uzzināt daudz ko jaunu par Horvātiju un horvātu tautu. Es iepazinu horvātus kā ļoti viesmīlīgus, dzīvespriecīgus un jo īpaši muzikālus cilvēkus.
Projekta laikā es ieguvu daudz zināšanas, jauki pavadītu laiku, draugus un jaunus apavus.
      Gustavs: Kad es pieņēmu ielūgumu piedalīties projektā, es biju sajūsmā, bet, kad brauciens nāca tuvāk, pār mani uznāca mazs uztraukums un domas, par braucienu. 10. maija rītā, ar tikai 2 stundu miegu, devāmies uz lidostu, bet es bija ar tīru galvu. Es nebiju uztraucies, bet drīzāk sajūsmā, ka beidzot uz kādu laiku varēšu iziet no skolas ritma.
Projekta laikā bija vairākas emocijas. Bija mazs uztraukums, par to ko citi par mani domās. Bija laime un prieks. Bet pārsvarā es pret visu attiecos bez raizēm un ar domu, ka šāda iespēja, var būt tikai vienreiz dzīvē. No visām aktivitātēm un ekskursijām biju arī noguris, bet man neko tas nemainīja.
Sliktie laika apstākļi nenoslāpēja manas emocijas un darbību. Man pārsvarā patika viss, ko mēs darījām. Vislabāk man patika runāt ar citiem projekta dalībniekiem.
No brauciena es ieguvu draugus, ar kuriem es vēl sarakstos, kā arī vairākas atmiņas no brauciena. Kā arī iepazinu to Horvātijas daļu, uz kurieni tūristi tik daudz nedodas, kura tāpat kā tās skaistās pludmales ir tikpat skaista, interesanta un bagāta ar vēsturi.
Kopumā es esmu apmierināts ar projektu un nenožēloju to, ka piedalījos.
 
Materiālu sagatavoja A. Pāruma 



Ielādēju...



 
      Atpakaļ



Kalendārs
<< Decembris 2019 >>
POTCPSSv
1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031